Paisuma līnija

Augšā – tirkīzzils un petrolejas zils ar baltiem laukumiem, kas atgādina putas; apakšā – silts, gluds okers. Tos šķir biezas masas josla, kas šķērso audeklu no malas līdz malai: ar akrila krāsu klāts reljefpapīrs pelēkos un brūnos toņos, ar lapu zeltu un lapu sudrabu, kas atkarībā no gaismas mirdz atšķirīgi.

Aerosolkrāsa mīkstina krāsu pārejas, un matētā laka noslēdz virsmu. Vidējā josla vedina domāt par paisuma līniju – vietu, kur jūra atstāj to, ko atnes, – taču tas ir tikai viens lasījums. Karla nesāk ar noteiktu ideju, un viņai patīk, ka ikviens gleznā atklāj pats savas nozīmes.