Kā izvēlēties abstraktu gleznu savai dzīvojamai istabai

Sāciet ar sienu, nevis ar gleznu

Ir ļoti viegli iemīlēties kādā darbā un tikai pēc tam padomāt, kur tas atradīsies. Bieži vien tas izdodas lieliski, tomēr pārsteigumus var novērst, ja ejat pretējā virzienā: vispirms aplūkojiet sienu, uz kuras iztēlojaties gleznu. Izmēriet tās izmantojamo platumu starp durvīm, logiem, kontaktligzdām un stūriem un ievērojiet, kas atrodas zem tās: dīvāns, kumode, gulta vai nekas.

Padomājiet arī par to, no kurienes glezna būs redzama. Sienai, ko redzat jau no istabas durvīm, vajadzīgs darbs, kas labi iedarbojas no attāluma. Turpretī sienu blakus pusdienu galdam skatīsies no tuvuma un stundām ilgi, tāpēc tur daudz lielāka nozīme ir faktūrai un sīkām detaļām.

Izmērs: divu trešdaļu likums

Vienkāršs atskaites punkts, ko izmanto daudzi interjera dizaineri: virs mēbeles kārtai gleznai (vai gleznu grupai) jāaizņem aptuveni no divām trešdaļām līdz trim ceturtdaļām šīs mēbeles platuma. Tas nav likums, bet gan sākumpunkts, kas palīdz izvairīties no divām biežākajām kļūdām: pārāk mazas gleznas, kas izskatās pazudusi, un pārāk lielas, kas nomāc mēbeli.

• 200 cm dīvāns: ideālais kopējais platums ir no 130 līdz 150 cm.
• 120 cm kumode: līdzsvaroti izskatīsies audekls, kura platums ir 70–90 cm.
• Brīva siena bez mēbelēm: ap darbu atstājiet vismaz 30–40 cm brīvas sienas.

Viens 60 × 70 cm audekls virs 200 cm dīvāna izskatās mazliet par mazu. Ir divi labi risinājumi: pakārt divus audeklus blakus ar 8–10 cm atstarpi starp tiem, kas kopā dod aptuveni 150 cm, vai arī šim audeklam izvēlēties šaurāku sienu, piemēram, gaitenī, virs kumodes vai blakus logam. Katru darbu mērogā blakus 200 cm dīvānam varat apskatīt darba lapas sadaļā „Skatīt uz savas sienas”, ko atradīsiet lapā Darbi.

Pirms izlemjat, izgatavojiet papīra šablonu

Tas ir šī ceļveža visnoderīgākais padoms. Izgrieziet ietinamā papīra vai kraftpapīra loksni tieši darba izmērā un piestipriniet to pie sienas ar krāsotāju līmlenti, kas nebojā krāsu. Atstājiet to tur divas vai trīs dienas. Jūs sapratīsiet, vai izmērs ir pareizs, vai augstums der un vai siena prasa kaut ko lielāku vai, gluži otrādi, pieticīgāku. Tas gandrīz neko nemaksā, bet ietaupa daudz šaubu.

Krāsas: atkārtot, kontrastēt vai nomierināt

Gleznai nav jāsaskan ar dīvāna spilveniem. Ir trīs ceļi, un visi tie darbojas:

• Atkārtot: izvēlieties darbu, kurā atkārtojas krāsa, kas istabā jau ir – paklājā, pledā vai grīdas koksnē. Piemēram, „Zelta dzīslas” smilšu, zemes un vara toņi dabiski sasaucas ar koku, linu un mālu.
• Kontrastēt: neitrālos toņos iekārtotā istabā darbs ar spilgtu krāsu kļūst par telpas centru. Intensīvi zils, kā „Rudens paisumā”, uz bēšas vai baltas sienas bez piepūles piesaista skatienu.
• Nomierināt: ja istabā jau ir daudz rakstu, dodiet priekšroku darbam ar nedaudzām krāsām un bagātīgu faktūru, kas piešķir interesi, nepievienojot troksni.

Gaisma: reljefs dzīvo no tās

Glezna ar reljefu mainās visas dienas garumā. Slīdoša gaisma, kas krīt no sāniem, katrā izcilnī rada sīkas ēnas un piešķir virsmai dziļumu, bet vienmērīga gaisma no priekšpuses padara to plakanāku. Ja iespējams, izvēlieties sienu, ko no sāniem apgaismo logs vai stāvlampa.

Divi piesardzības vārdi. Darbi ar spīdīgu laku var atspīdēt, ja tie atrodas tieši pretī logam: izmēģiniet papīra šablonu dažādos dienas laikos un pavērojiet, kur parādās atspīdumi. Un izvairieties no tiešiem saules stariem, kas stundām ilgi krīt uz audekla, jo gadu gaitā tie izbalina krāsas. Kāpēc tā notiek, skaidrojam ceļvedī Kā kopt ar laku pārklātu akrila gleznu.

Beigās uzticieties savām izjūtām

Izmēri un krāsas palīdz izvairīties no kļūdām, taču izvēli jūsu vietā neizdara. Ja kāds darbs jūs aptur katru reizi, kad ejat tam garām, tas ir svarīgāk par jebkuru likumu. Abstraktai gleznai nav jāattēlo nekas konkrēts: pietiek, ja tā kaut ko saka jums. Ja vēlaties par to mierīgi padomāt, izlasiet Kā skatīties uz abstrakto mākslu. Un, kad būsiet atraduši īsto vietu, ceļvedis Kā pakārt 60 × 70 cm audeklu parādīs, kā to droši nostiprināt.