Kā kopt ar laku pārklātu akrila gleznu

Izturīga, bet ne neiznīcināma glezna

Akrila krāsa pēc nožūšanas veido elastīgu un stabilu plēvīti, kas nedzeltē kā dažas vecās eļļas krāsas un labi panes parastos mājas apstākļus. Laka virspusē pievieno vēl vienu aizsargslāni, kas pasargā no putekļiem un netīrumiem, turklāt tā padara visas virsmas spīdumu vienmērīgu. Pateicoties visam tam, ar laku pārklāta akrila glezna ir darbs, ko kopt patiešām nav grūti. Nav grūti, taču tas nenozīmē, ka tā ir neiznīcināma: tālāk aprakstīto kopšanas noteikumu ir maz, tie ir vienkārši, taču gadu gaitā tieši tie rada lielu atšķirību.

Putekļi: pietiek ar mīkstu otu

Ik pēc dažām nedēļām ar vieglām, maigām kustībām no augšas uz leju notīriet visu virsmu ar platu, mīkstu, sausu un tīru otu (der jauna grima vai konditorejas ota). Darbos ar izteiktu reljefu ota iekļūst padziļinājumos, kur lupatiņa netiek klāt.

• Neizmantojiet spalvu putekļu slotiņas: tās var atstāt faktūrā ieķērušās šķiedriņas.
• Neizmantojiet mikrošķiedras drānas uz izteikti faktūrainām virsmām: tās aizķeras aiz izciļņiem.
• Nepūtiet uz virsmas: siekalu pilieni un izelpotā gaisa mitrums var atstāt traipus.

Nekāda ūdens un nekādu tīrīšanas līdzekļu

Nekad netīriet gleznu ar ūdeni, stikla tīrītāju, spirtu, mitrajām salvetēm vai jebkuru citu sadzīves līdzekli. Pat ja virsma ir lakota, šie līdzekļi var padarīt spīdumu blāvu, atstāt pēdas vai iekļūt sīkajās virsmas plaisiņās. Ja uz darba tomēr parādījies grūti tīrāms traips, tauki vai kvēpi, nemēģiniet to likvidēt paši, pat ļoti uzmanīgi: sazinieties ar mums vai ar profesionālu restauratoru.

Saule un karstums

Dabiskā dienasgaisma uz gleznas izskatās patiešām skaisti, taču tieši saules stari, kas stundām ilgi krīt uz tās dienu no dienas, laika gaitā izbalina pigmentus. Dodiet priekšroku sienām, kurām tiek netieša gaisma, vai aizkariem, kas filtrē sauli tajās stundās, kad tā spīd visspēcīgāk.

Tāpat izvairieties kārt darbu virs kamīniem, radiatoriem, gaisa kondicionieriem vai pie tvaika nosūcēja izplūdes atveres. Karstums un pastāvīgi kustīgs gaiss izžāvē virsmu un padara to netīru, bet straujas temperatūras maiņas liek audeklam te nostiepties, te atslābt.

Mitrums

Audekls un koka apakšrāmis reaģē uz mitrumu: ja tā ir daudz, audekls var atslābt un koks var deformēties; ja tā ir ļoti maz, audekls var kļūt pārāk nostiepts. Vannasistabas, virtuves un aukstas ārsienas, uz kurām veidojas kondensāts, nav labas vietas gleznai. Turpretī parastā guļamistabā vai dzīvojamā istabā patiešām nav par ko uztraukties.

Darbiem, kuros iestrādāti dabas elementi, piemēram, krāsā iestiprinātas lapas, ziedlapiņas vai pavedieni, šis noteikums ir spēkā divkārt: tos aizsargā laka, taču tiem labāk patīk sausa un stabila vide.

Pārvietošana, pārkāršana un glabāšana

Vienmēr ņemiet audeklu aiz apakšrāmja sāniem ar tīrām un sausām rokām un nekad ne aiz priekšpuses vai aizmugures vidus, kur audekls iespiežas. Tāpat nekad neko nepiesliet pie krāsotās virsmas un neko uz tās nenovietojiet.

Ja darbs jāuzglabā, ietiniet to bezskābes papīrā vai tīrā kokvilnas palagā, neizmantojot plastmasas plēvi, kas tieši saskartos ar gleznu, jo tā aiztur mitrumu. Glabājiet to vertikāli, sausā vietā, nekad ne guļus ar smagumu virsū un ne ar priekšpusi atspiestu pret citiem darbiem.

Un ja kaut kas notiek?

Skrāpējums, iespiests stūris, atlīmējusies lapiņa: nelīmējiet, nepārkrāsojiet un nespiediet, tīrot ar spēku. Labāk nofotografējiet bojāto vietu un uzrakstiet mums, izmantojot lapu Kontakti. Mēs jums pateiksim, ko darīt tālāk. Un, ja darbs pārvadājuma laikā tiktu sabojāts, rīkojieties, kā aprakstīts lapā Pirkšana un piegāde.